Man smagi bij līdz asarām
Man bij’, kā zaudētu es prātu
Te jutu es, kāds klusiņām
Pie manas gultas nāca klāt(u)

Un noliecās kā pavasars
Pār mani diena, nakts lai slābtu
Te jutu es, tas bij’ Tavs gars
Kas nācis bij’, lai mani glābtu

Jo Tu nāc tikai tad
Kad vairs negaidu to
(Negaidu to)
Un Tu sauc tikai tad
Kad vairs negribu to