[Ievads: Ozols & Džuzepe]
Eii
Tu dzirdi Å”o te? TÄ ir mana sirds
Un viss, kas nÄk no manis, tas nÄk no sirds
Un kamÄr tÄ neapstÄsies, mÄs moÄÄ«sim
MÄs moÄÄ«sim par to, ko daudzi negrib dzirdÄt vai redzÄt
JÄ
Aiziet
[1.pants: Džuzepe]
Tu esi nulle bez zinÄÅ”anÄm un pieredzes bagÄžas
BezjÄdzÄ«gs kÄ ZolitÅ«des daudzstÄvu garÄžas
Tinte zem manas Ädas vienmÄr atgÄdinÄs man
No kurienes esmu, Å”o pilsÄtu neatÅems man
Jo ir neatÅemamas lietas, neaizmirstamas vietas
Un cilvÄki, pret kuriem mana sirds bÅ«s mūžīgi ciet
Laiku atpakaļ nepagriezt, tÄpÄc esmu spiests
Pateikt nepateikto, jo es nevaru ciest
Spiest roku tiem, kuri uzvÄrÄs uz savÄjiem
Un pÄc tam lepni stÄsta par to visiem pÄrejiem
Gudri spriedelÄ pÄc kÄda strema, Tev par maz tÄmas?
TikÅ”u klÄt katram pÄc lÄ«dzÄ«gas shÄmas
Te ar' es runÄju ar Jums, sÅ«da brÄļi, kuri nav ar mums
Kuri tÄ nekad ar' Ä«stam pat nav bijuÅ”i ar mums
Kuri koku tev spieķos stums katru brīvu brīdi
Un greizi skatÄs, kad Tu uz skatuves tekstu bÄ«di
LoÄ£iski, ka labi pazÄ«sti dirsas, kurÄs esi lÄ«dis
PamÄÄ£ini ielÄ«st man, muļķi, paliksi Ä«sÄks par sprÄ«di
Tu vari izstiepties, bet nekad nepanÄksi savu
JÄ, esmu droÅ”s par Å”o kÄ krupjÄ par kÄrÅ”u kavu savu
[2.pants: R-viss]
Cik daudz vajag, lai Tev būtu prodažnijs purns?
PÄc cik sitieniem Tu atzÄ«sies, ka esi gandoms dumÅ”s?
Vai Tevi var iespaidot ar ielu cenzūru?
A varbÅ«t tu tik salds, ka celkas smaka dod pa jÅ«tÄm?
Tas viss jau bija agrÄk un bÅ«s arÄ« vÄlÄk
VÄl divi, trÄ«s vÄrdi sekos, teikums bÅ«s ar atbildi
Ar vienu roku pie klints malas pieÄ·Äries, Tu kÄrpies
Uz mirkli atslÄbsti un uz nažiem lejÄ bÅ«si, bÄc
MoŔ nometies uz ceļiem un palūdz Dievu
Lai Tu un Tavs liktenis nav notiesÄts uz mūžu
Un nerunÄ tik klusi, it kÄ mutÄ sÅ«di saspiežÄs
No malas liekÄs, ka man azarts runÄt par Å”Äm tÄmÄm
A ko Tu man pretÄ« pateiksi, ja pat kreisie no malas tiesÄ?
Iespaids, rezultÄts, miÄ·is paliek manÄ pusÄ
Kam pieder Tava dzīve? Tev paŔam vai tiem
Kas katru dienu Tev no malas gruzÄ« un apstrÄdÄ?
[3.pants: Ozols]
Viss, ko dzirdi no manis, es to dzīvoju un es to redzu
Es turpinu darīt, ko es daru, un es savu dzīvi neparedzu
Es pat nezinu, kas bÅ«s rÄ«t un, ko mÄs darÄ«sim aizparÄ«t
Esmu nolÄmis sevi uz to un nolÄdu sevi par to
Es laužu Ŕīs iegruzÄ«tÄs sabiedrÄ«bas stereotipus
Å itas ir sitiens sejÄ, es nemÄ«lu neprofesionÄlus kritiÄ·us
Es nÄku Tev virsÅ« kÄ ÄÄ·is kreisais, ko Tu nebiji gaidÄ«jis
Jo nepamatota kritika, Tu uz manÄ«m pÄrÄk daudz biji raidÄ«jis
Un apdirsies no visa Å”itÄ, ja Tu vÄl neesi apdirsies
Å is ir sitiens zem jostas vietas, tagad saliecies
Es Å”ito dzÄ«voju, nesauc mani par mÅ«ziÄ·i vai mÄkslinieku
Man vairs nav robežas starp draugu un starp ienaidnieku
Å itas iet ÄrÄ visiem tiem, kam mÄs nepatÄ«kam
Tos mÄs nemÄ«lam, audzinam, dresÄjam un iegruzÄ«jam
Man nepatÄ«k potrahi, kas nevar par savu bazaru atbildÄt
TÄpÄc domÄ, pÄc tam runÄ, un sevi nepÄrvÄrtÄ
Ja Tu kaut ko reiz saki, tad par to arī atbildi
Un nemÄtÄjies ar vÄrdiem, ja atbildÄt nevari!
