[Verse 1]
Reiz bija bunkurs trīspadsmit
Kur veči dzīvoja
Kad granātu tur iemeta
Tad sūdi pajuka
Atskan sprādziens
Un nobīstas pats velns
Kur agrāk bunkurs stāvēja
Tur paliek caurums melns
Atskan sprādziens
Un nobīstas pats velns
Kur agrāk bunkurs stāvēja
Tur paliek caurums melns
Pie cepures mums nāve mirdz
Un kaujā līdzi iet
Dreb bailēs iednaidnieka sirds
Kad iesākam mēs smiet
Vaņķa laidies
Ka vaļinki vien zib
Jo manas rokas nadzīgas
Pie bārdas ķert Tev grib
Vaņķa laidies
Ka vaļinki vien zib
Jo manas rokas nadzīgas
Pie bārdas ķert Tev grib
[Verse 2]
Reiz bija bunkurs trīspadsmit
Kur veči dzīvoja
Kad granātu tur iemeta
Tad sūdi pajuka
Hei, velna veči
Ko visu tie jau prot
Uz pirkstiem staigāt, šnabi dzert
Ausim mušas ķert
Hei, velna veči
Ko visu tie jau prot
Uz pirkstiem staigāt, šnabi dzert
Ausim mušas ķert
Bet kas ar mums nav draudzīgi
Lai labāk pajiet nost
Jo neesam mēs saudzīgi
Mēs šaujam tadus nost
Kas vēl dzīvi
Lai kopā turamies
Jo tik un tā pēc nāves reiz
Mēs ellē tiksimies
Kas vēl dzīvi
Lai kopā turamies
Jo tik un tā pēc nāves reiz
Mēs ellē tiksimies
Vienalga, kāds ir šņabim trauks
Vai spainis tas, vai stops
Kad visu rīklē salejam
Tad, piedzēries kā lops
Nāc iekšā, dārgais
Es šņabim uzsaucu
Jo, kad reiz līķis būšu es
Tad vairāk nedzeršu
Nāc iekšā, dārgais
Es šņabim uzsaucu
Jo, kad reiz līķis būšu es
Tad vairāk nedzeršu