Mans brūtgāns ir jātnieks, ai, jātnieks tik stalts
Tam ķeizara kumeļš, bet jātnieks ir mans
Es taisīšu sētiņ' ap sirsniņu sev
Tie vārtiņi vērsies tik vienīgi tev

Jo augstāki zvani, jo jaukāk tie skan
Jo tālāk mans brūtgāns, jo mīļāks viņš man
Div’ dūjiņas gaisā pār mākoņiem skrien
Tas brūtgāns, kas nolemts, tas paliks arvien

Vai mīti tu šeitan vai mīti tu tur
Tu piederi manim, kaut velns tevi tur
Mans brūtgāns ir jātnieks, ai, jātnieks tik stalts
Tam ķeizara kumeļš, bet jātnieks ir mans