Edavārdi
Tagad Man Ir Plāns
NiklāvZ pie bīta

[1.pants: Edavārdi]
Man šajā dzīvē tiešām jārada kas skaists
Un to vajag tagad darīt, nevis jādara, kad laiks
Kad runāju, katrā pantā vismaz decibelus jūt
Kad es dūmus izpūšu, tad debesis skūpstu
Kad Tu redzi mani tur augšā, tas maksāja darbu
Kad es palaižu Tevi pa priekšu, es kačāju karmu
Es dodu citiem to, kas mazina stresu
Jo sakot vārdu ''Jūs'', es tajā sadzirdu ''Es''
Es esmu vidē vēsākā kā Antarktīda
Un šīs betona mājas joprojām skan kā [?]
Pat saldākie brīži te garšo kā sāls
Un vasarā sarunas šeit smaržo pēc zāles
Tā ir visur, cerīgi tīņi un vandāļi
Tas pierāda, ka Liepāja, Rīga tas nav tālu
Nekas sarežģīts, Niklāva bīts un pants pāri
Tas ir mans plāns pavilkt Jūs līdz, kad skan stāsts
Konkurence kamēr visi muld un lielās
Tik dēļ viena punkta pirmais var kļūt par vienu
Ne visi var uzvarēt, tas, kas dots ir dots
Bet ejam kopā, jo tur augšā ir'a sols ne tronis

[Piedz. Edavārdi, Robs Roberts]
Jā, es gāju ceļu, kas nav kartē, bet tagad man ir plāns
Es dzīvoju kā māku bez panikas par nāvi
Ātri paiet gadi, kad tu dzer aliņus no skārda
Bet tagad man ir plāns, tagad man ir plāns
Es gāju ceļu, kas nav kartē, bet tagad man ir plāns
Es dzīvoju kā māku bez panikas par nāvi
Ātri paiet gadi, kad tu dzer aliņus no skārda
Bet tagad man ir plāns, tagad man ir plāns

[2.pants: Robs Roberts]
Mūzika troksnī, mīlestība pilsētā
Pasaule izgaist notīs, īstenība cilvēkā
Zem piedurknēm tik ļoti vecmodīgi tie triki
Vis' tā tinte smērē lapu, smērē personību un psihi
Tici, es redzu pasauli mēmu, kas izskatās aizskarta
Debess plakana, bet ēnu it kā tā plaisātu
Izdevīgi tiem ne man stāstus nomest beigt
Kad tajos pavadītie gadi gāja tā kā poltergeisti
Bet tas viss ir gaistošs, es zinu, viss aizdegās
Nav nozīmes tam kā bijis ir, ir cits laikmets klāt
Tajā pasaule ir citāda, tur viegli lidot pāri
Tur naudai nozīmes nav un vis, visi ir miljonāri
Tad visu un visi var paņemt vienkārši tā kā knīpi plaukstā
Turēties pie griestiem, griestiem tad, kad grīda raustās
Un dzīvot tagad, nožēlot pēc tam it kā līķi raudātu
Lai tie paceļ latiņas, es tikmēr pacelšu dzīvi augstāk

[Piedz. Edavārdi, Robs Roberts]
Jā, es gāju ceļu, kas nav kartē, bet tagad man ir plāns
Es dzīvoju kā māku bez panikas par nāvi
Ātri paiet gadi, kad tu dzer aliņus no skārda
Bet tagad man ir plāns, tagad man ir plāns
Bet tagad man ir plāns, tagad man ir plāns
Bet tagad man ir plāns, tagad man ir plāns
Bet tagad man ir plāns, tagad man ir plāns
Bet tagad man ir plāns, tagad man ir plāns