Man šķiet, ka uzslavas vaj’g atcelt fiksi
Jo zini, vecais, tu aplaudējot pats sev sit
Visas armijas ir tikai jauni „Waffen” čista
Vārdi ir spēks, pat, ja tikai pacels bišķi
Ļaudis rīmējas, zini, visas dekādes, vasaras
Man šķiet, ka visi bērni ir savu vecāku atskaņas
To visu saskatīt, ja ir vēlme, ir viegli
Zemestrīces – man šķiet, tās ir velna pirdieni
Esmu skaļš šeit tik’ uz kika, protams
Jo mūsu skaļumu poga ir citu domas
Nafig naidu, tas tik’ kavē un posta
Man šķiet, ka daudzi ēd tik’, lai varētu kost
Tā to redzu, kad dēļ piķa visi vārās vēl
Pat koki aug gari, jo Saule izskatās kā zelts
Man ir sapnis un moš’ to šeit pamana katrs
Bet man mute ir, lai noliegtu to, ko pasaka acis

Fobijas pāriet – gads būs labs un zeme ziedēs
Bet mainies tu, nevis tas, kas tevi biedē
Būtu labi, ja par vārdiem dotu naudu simtos
Bet nu, dzīve pārvēršs domu graudus miltos
Tu redzi sistēmu, kur izvēlas deputātus?
Tā ir pāris džeku iztēles rezultāts
Karš, kur sarunu tu nemeklē, bet tēmē
Es to neiedomātos, ja neredzētu TV
Tā man šķiet, to tu redzi, kad ir blunt’s
Mēness ir neizdevies Zemes variants
Kad nevaj’g saziņu un jaunas atmiņas paurī
Labas austiņas ir kā acu plakstiņi ausīm
Nauda ir dievs, vai tev tāda afiša traucēs?
Ja tie ir dārgi, nevis zīdaini, bet ratiņus auklē
Mūsu iedomas ir bardaks, ja papēta
Nez’ ko domā rasisti par sarkano planētu
Jēzus piedos, ja liekos izlepis
Viņš nāks no debesīm, ja iedos izpletni
Jo arī mans prāts ar laiku pamodās
Es saku šos vārdus tev, lai tu padomātu