[1. pants: Emu]

Mēs ejam, darām visu tikai sistemātiski
Mēs mēdzam sajust vienmēr tikai sistemātiski
Mēs ejam tur, kur viss notiek sistemātiski
Mēs ejam tur, kur viss notiek sistemātiski
Viņš ir bieži nenosvērts it kā nav tā uz svariem
Lieki nedod vārdu pats kā tam plaukstā tas paliek
Viņam ir rīti bez zonas it kā neuztver, kur būtu tas
Tad viņu neuzcelt kā mūri, bro
Jums viņu neuzmest kā lūpu
Ja pat viņš ir jūsu sejās tā kā makijāža
Un no pūļa cenšas tālāk maksimāli būt
Jo šķiet te kvantitāte jūt tikai pēc etiķetes
Viņš bez robežām un malām jūt, ķipa bez perimetra
Kluss un nolādēti savāds, viņš ķipa bez decibela
Bet nokārto un savāc te pats savus mēslus tā kā asenizācija
Viņš ir pēc paskata vēss it kā bez asinīm radīts
Es, viņu saticis, sacīju: „Pastāv neracionālas jūtas mums
Bet esam emocionālas būtnes, un man po`, cik cieti
Tavi stāsti, draugs, nestāsti, ka neesi spiedis savas mātes galvu
Pats pie savām krūtīm.” Un man apnicis ir mūžīgi
Tik` pēc grafika redzēt būtību jūsos
Es nedaudz atpalicis, bet tev nelūdzu, lai pagaidi

[Piedz. 2x]

Mēs varam paākstīties tagad, pat ja nebūs pa tavai gaumei
Ja nejūtos pārāk laimīgs
Nerūp man tagad mainīt
Sevi pienākuma pēc –
Tas nebūs te kādam vajadzīgs!

[2. pants: Edavārdi]
Vai tu manus jokus sapratīsi. Bez kola, iekavas
Vai varu būt savādāks tad, kad kloni pielavās
Un nepateikt ne vārda tev kā kad koma iestājās
Un nepieņemt alkoholu, ko ar kolu piedavās
..Citi uzskati jau paša esencē
Tu vari vairāk sajust, zini svešo labāk necenzē
Varbūt.. šis ir banāls un ir garām, p-s-c
Bet vai tu jutīsi labo, ja tas nav tavā frekvencē
Acis bolīja, kad es bliezu šādā alegorijā
Streso, ja nespēj ielikt mani kādā kategorijā
Ar to cīnīties nav. Dukas brāl
Tapēc smejos, kad vaig`. It kā man kut, kad stāv
Uzvedos pēc normām, nav bail, ko pūlis padomā
Es pārtulkoju prosta, ko jūtu jūsu valodā
Kā savādāk jums saprast, ko jūtu - grūti sadomāt
Es pārtulkoju prosta, ko sūtu jūsu valodā

[Piedz. 2x]

[3. pants: Van Samiel]

Viss, ko es daru – jokoju nepiemērotos brīžos
It kā jūsu smiekli pēc grafika, tu jūdzies kā rati
Kad lūpu kakti nolaižas, jo bail par to, ko citi padomās
Bet viņi domā kā tu, un tas ir čista abloms, huh?
Tu gribi just. Vienkārši just, elementāri, tas ir deminutīva
Zatlers tev uz sirds, jo negribi valdīt pār to, kas iekšā tev pukst
Bet, kad tiešām iesāpas, tu izliecies stipra
It kā tas būtu tavs pienākums – kas par figņu...
Ko tu gribi panākt, kad esi jau pirmā, jā man riebjās
Kad lielās ar luksu, bet es labāk nopērku kožņiku
Nekā audzēju biezu ādu kā tu, nez
Vai viņa ir saspīlēta arī, kad kniebjās, nu Tas skan loģiski, bet, kad es iebāzu, viņa iegrābjas
Palaga šķiedrās un tur tās, es zinu, kas tev uz sirds
Jo iedevi man kurvi
Nav jābūt kanibālam, lai zinātu, kas ir sirdsēsti
Nav jābūt apzinātai bildei, lai izjustu tikai pikseļus